Viņš dzīvoja ātri un bez bremzēm. Dziesmu varēja sakomponēt piecpadsmit minūtēs. Viņš lepni dalīja alus glāzi ar savu suni. Un strīdēties ar viņu nebija iespējams. Etiķete uz viņu neattiecās, un viņš dievināja sīpolus. Podā noslīkušo šinšilu viņš glabāja saldētavā, bet nervus nomierināja adot. Viņa reliģija bija draudzība, viņa laimes zeme – skatuve. Tā ir niecīga daļa no lietām, kas uzrāda Mārtiņa Freimaņa paradoksālo, kontrastu pilno personību.

Kopš Freimaņa aiziešanas pagājuši gandrīz piecpadsmit gadi un tomēr viņš joprojām ir te – radiostacijās, atmiņās, stāstos. Paradoksu un kontrastu pilns, nepieradināms un nekaunīgs.

Mārtiņš ne vienreiz vien ir lūdzis netaisīt no viņa dzīvesstāsta drāmu, bet dzīvojis tā, lai šo lūgumu būtu grūti izpildīt.

Savā īsajā mūžā Freimanis paspējis atstāt milzīgu muzikālo mantojumu un gandrīz tikpat daudz leģendu par savu personību. Tuvāki un tālāki Mārtiņa laikabiedri joprojām sev jautā – vai dziesmas par debesīm un aizlidošanu bijis pareģojums vai remdēts sauciens pēc palīdzības? Versiju ir daudz un, lai gan iznākumu nevar mainīt, ir intriģējoši minēt, kāds bijis cilvēks, kuru tagad varam restaurēt tikai caur atmiņām un iemūžinātiem mirkļiem.

Režisors: Mārtiņš Kalita

Lomās: Valts Skuja, Agnese Jēkabsone, Gatis Maliks, Kārlis Artejevs, Hugo Puriņš, Rolands Beķeris, Agnija Dreimane, Santa Breikša, Polina Čerņenoka

Izrādē piedalās mūziķi: Normunds Kalniņš, Kaspars Boroduško, Raitis Eleris, Miks Akots